Latviešu tradicionālā virtuve

Par savas tautas tradīcijām ir jāzina, un jālepojas ar tām. Tūristiem bieži vien interesē, kas ir latviešu tradicionālais ēdiens, kur to pasniedz un var nobaudīt. Mūsu latviskākais restorāns ir Gunāra Ķirsona veidotais un plaši izplatītais “Lido”. Šis restorāns nes latviešu vārdu jau ārpus valsts robežām, piedāvājot mūsu garšīgos ēdienus citās valstīs, piemēram, Igaunijā un Vācijā. Bet jautājums paliek aktuāls – kas tieši ir tautas seno tradīciju gatavots ēdiens?

No maizes ēdieniem var uzsvērt melno rupjmaizi. Plaši pazīstama visā pasaulē ir baltā maize, taču mūsu rupjmaize ir pieprasīts suvenīrs jebkuram ārzemniekam. Tai ir īpašs pagatavošanas veids, jo labākā rupjmaize tiek cepta tikai ar malku kurināmā krāsnī. 2014.gadā mūsu rupjmaize tika iekļauta Eiropas Savienības nozīmīgā kvalitātes zīmē, kā produkts ar garantētu tradicionālu vērtību.

Sautēti kāposti ir ēdiens, kas ir neatņemama svētku galda sastāvdaļa katrā mājā. Ziemassvētkos, te tiek celti galdā kā vieni no svarīgākajiem 9 ēdieniem. Sautētus kāposts var gatavot kopā ar gaļu. Šis ēdiens ir ļoti sātīgs, tāpēc nav nepieciešamas lielas porcijas, lai justos paēdis.

Pelēkie zirņi ar speķi ir vēl viens tradicionāls latviešu ēdiens, no Ziemassvētku galda. Bez tā nav iedomājams svētku galds, jo parašas vēsta, ka, ēdot zirņus, mazāk raudās. Tie ir pavisam vienkārši pagatavojami un ļoti sātīgi.

Tikai Latvijā uz Vasaras saulgriežiem gatavo īpašo ķimeņu sieru, kas nosaukts mūsu svētku vārdā – Jāņu siers. Tas ir iecienīts svētku laikā un lieliski garšo kopā ar alu. Ķimenes dod sieram specifisku garšu.

Aukstie salāti ir katra ēdiena kombinācija. Visbiežāk tie ir veselīgie dārzeņu salāti, vai salātu lapas ar kādu mērci. Taču latviešu tradicionālie salāti ir rasols, kurš ir gan svētku ēdiens, gan ikdienas pusdienās pagatavojama uzkoda. Viņi ir tik sātīgi, jo sastāv no pašiem par sevi “stipriem” ēdieniem – desas, olas, kartupeļiem, burkāniem, zirnīšiem.

Īpaši kurzemniekiem zināms ir sklandrausis. Tas ir pīrāg-veida ēdiens, pildīts ar kartupeļiem un burkāniem. Tam ir salda garša, tāpēc lieliski baudīt vēlā launagā ar pienu vai tēju. Arī šis ēdiens ir kvalificējams kā Garantēta tadicionāla vērtība.

Latvieši ir īstena mednieku tauta, tāpēc gaļas ēdienu receptes variē ar dažādām gaļām. No seniem laikiem tradicionāls ir cūkas cepetis. Tautas dziesmās gan daudz apdziedāts ir cūkas šņukurs, taču cepetis pārsvarā ir cūkas stilbi. Cepeti mēdz pildīt ar kartupeļiem, dārzeņiem: burkāniem, kāļiem, saldākai garšai apziests ar medu.

Medus pats par sevi ir liela vērtība Latvijā. Ar biškopību nodarbojās senie latvieši, tāpat arī mūsdienās tas ir ļoti pieprasīts amats. Latvija ir pļavām un laukiem bagāta zeme, tāpēc medus sanāk tik īpašs – no lauku ziediem, no koku ziediem, no rapšiem un citiem. Medus ir lieliska piedeva ikvienam ēdienam, gan pamata, gan saldajam, kā arī labs saldinātājs dzeramajiem..

Saldie ēdieni pamatā ir viegli pagatavojami, gaisīgi un ar dabiskām ogu piedevām. Lielisks saldais ēdiens ir debesmanna ar pienu, biežāk to mēdz dēvēt par uzputeni. Tā ir īsta bērnības garša. Klāt pievienojot jāņogas, upenes, zemenes, ievārījumu; jebko, kas iet tuvāk sirdij.

No dzērieniem vispopulārākais tradicionālais dzēriens ir melnais Rīgas balzams. Šo balzamu vēlas noprovēt ik viens Latvijā esošais tūrists. Tas ir stiprs alkoholiskais dzēriens, tiek lietots arī kā ārstnieciskais līdzeklis tam ir rūgta garša. Bet bezalkoholisko dzērienu topā ir kvass un veselības dzēriens, kas garšai tuvu līdzīgs alum. Gatavots no iesala, piešķir maigu rūgtumu arī šim dzērienam. Lieliski der klāt ikvienam pusdienu ēdienam, jo tas ir atspirdzinošs.

Pareizas galda manieres

Tavas galda manieres vienmēr tiek ievērotas – vai tās ir labas vai sliktas, jāspriež pašam. No tā tiek pieņemti secinājumi, kas bieži vien ir kā neizdzēšams pirmais iespaids. Tas, ka pieklājīgi ēst ar galda piederumiem, ir visiem zināms, bet ir vēl daudz citi pamata noteikumi, kā izturēties pie galda. Iemācies dažus noteikumus un liec sev labi izskatīties jebkurā vietā!

Rokassomiņa nedrīkst atrasties uz grīdas

Tas ir svarīgs noteikums, kas jāatceras ikvienai dāmai. Taču arī vīriešiem savas somas, vai portfeļi ir jānovieto tiem paredzētajās vietās. Situācija ir pavisam vienkārša – jūs nevēlēsities, lai viesmīlis ar makaronu porciju paklūp aiz zemē nolikta somiņas. Turpinājumu jau var iztēloties, pār kuru līs makaronu kalni. Somiņa radīs nevajadzīgus un nepatīkamus brīžus, un pēc tam taps skaidrs, kas ir tās īpašnieks. Somiņas var uzlikt uz palodzes, ja tāda ir blakus galdiņam, vai uz tukšā krēsla un tā atzveltnes. Ir tik daudz vietas, kur atstāt savu somiņu, tāpēc uz grīdas viennozīmīgi tā nevar atrasties. Uz restorānu parasti nenāk ar lielām, smagām, piebāztām somām, tāpēc tai nevajadzētu būt problēmai, kaut kur viņu nolikt.

Mobilās sarunas atstāt vēlākam laikam

Protams, ja nav gaidāms kāds nopietns zvans, taču arī tad var iziet ārā no galvenās ēdamzāles, lai netraucētu pārējos. Tieši tā – tas traucē apkārtējos, kā arī personu, ar kuru esi atnācis pavakariņot. Cilvēki nāk uz restorānu mierīgi paēst, atpūsties no ikdiena stresa un te pēkšņi kāds sāk skaļā balsī pa telefonu aurot uz savu darbinieku par neizdarītiem darbiem – nav pārāk labs mierīga vakara scenārijs. Arī cilvēks, kas atnācis kopā pavakariņot, vai, tikpat labi, mājās pie brokastu galda, cer kopā apspriest kādu tēmu, nevis piespiedu kārtā klausīties svešas telefona sarunas.

Nepazīstamie galda piederumi

Liellopu gaļas dakšiņa, zivju dakšiņa, krabju dakšiņa, salātu dakšiņa – to ir daudz, ka pat iedomāties nevar. Daudziem cilvēkiem pastāv tikai trīs galda piederumi – dakša, karote, nazis, un nekādi speciāli apakšnodalījumi. Taču, aizejot uz smalku restorānu, var saskarties ar vairāku galda piederumu atrašanos uz galda. Par to nekad nav jāuztraucas, jo vienmēr var pajautāt pēc palīdzības blakussēdošajam, vai viesmīlim. Protams, pasūtot kaut ko eksotiskāku, var sagaidīt arī specializētus galda piederumus. Aizejot uz Āzijas ēstuvi, visbiežāk var sastapties ar irbulīšiem. Nevajag sevi lieki apkaunot, ja nemāk ar tādiem rīkoties – vienmēr šādās ēstuvēs ir iespēja pajautāt pēc dakšiņas. Lai nesabojātu pirmo iespaidu par sevi, kamēr jūs braukājat ar irbulīšiem pa visu šķīvi, labāk pasmaidīt un pajautāt dakšu. Eksperimentus ar irbulīšiem labāk ir veikt mājās.

Ārzemju restorānu ēdienkartes

Aizbraucot uz kādu valsti, izglītojoši ir nobaudīt tradicionālās vērtības. Taču var gadīties, ka ēdienkarte ir valsts valodā, kuru jūs līdz galam neesat iemācījušies. Tas pats var gadīties arī pašmāju restorānos, kur katram ēdienam ir elegants nosaukums, kas ne pa visam nedod ne mazāko nojausmu, kas ir ēdiena sastāvā. Šeit jums īstais ēdienu gids būs viesmīlis. Nevajag kautrēties un jālūdz palīdzība viesmīlim, lai izskaidro ēdienu receptes, vai, lai iesaka kādu labu ēdienu, nosaucot to, ko ēdat, vai varbūt neēdat. Tās viennozīmīgi nebūs labas galda manieres, ja pasūtītais ēdiens būs atstāts pat neaiztikts, jo izrādīsies kaut kas, ko pavisam negribējāt. Tāpat pareizāk ir darīt ar vīniem un citiem dzērieniem. Ja zināt pamatlietas, ka zivs ēdiens tiek baudīts ar balto sauso vīnu un gaļas ēdiens ar sarkano vīnu, taču izvēlaties pavisam neordināru ēdienu, – tad labāk pēc palīdzības griezties pie viesmīļa, kas būs zinošāks visos jautājumos par restorānā pasniegto ēdienu un etiķeti.

Ātrās ēdināšanas uzņēmumi Latvijā

Dienas steigā dažreiz nesanāk mierīgi apsēsties pie galda un paēst. Daudzi tāpēc izmanto ātrās ēdināšanas iestādes, kas paliek arvien populārākas Latvijā. Viennozīmīgi, daudz neveselīgāk, taču ātrāk un lētāk. Strauji aug burgeru, kebabu un nūdeļu ēdienu pārdošana, kas pat ir izkonkurējusi picu ēstuves.

Pats galvenais burgeru ražošanā, neapšaubāmi, ir McDonalds ēstuve. Sevišķi daudz McDonalda ēdināšanas iestādes ir ASV. Salīdzinot ar pārējām iestādēm, tas ir lielākais šāda tipa uzņēmums pasaulē, kas dienā apkalpo ap 50 miljonus klientu. Lielākajās pilsētās pat ir vairāk kā 70 ēdināšanas iestāžu. Burgeru ēstuvēs pamatā ir visa veida burgeri, frī kartupeļi un sodas dzērieni, taču uzņēmumam augot, tiek piedāvāti arī cita veida ēdieni: salāti, sulas, saldējumi, augļi. Tā paplašinot savu apmeklētāju loku, kas vēlas kaut ko nedaudz veselīgāku, ne tik sātīgu kā burgers.

Hesburger liekas tikpat populārs kā McDonalds, taču tā izplatības reģions ir daudz mazāks. Hesburger sevi pārstāv tikai 7 valstīs: Somijā, Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Vācijā, Krievijā un Ukrainā. Tā dzimtene ir Somijā, taču ar katru gadu tas paplašina savus apjomus, tiek celtas vairākas iestādes, kā arī mērķis ir virzīties tālāk pa visu Eiropu un, iekarot arī lielākās pasaules valstis. Tāpat kā McDonalds, tas pārdod burgerus, kartupeļus frī un sodas dzērienus, taču ir piedāvājums arī no citiem ēdieniem.

ASV ātrās ēdināšanas ēstuve Subway jau kopš 2014.gada ir arī Latvijā pieejams. Sākumā tas bija piecās vietās Rīgā, taču Subway mērķis ir izplatīties visas valsts teritorijā. Tas ir viens no straujāk augošajiem uzņēmumiem, jo tiek dēvēts par veselīgāko ātrās ēdināšanas iestādi. Subway nekonkurē ar plaši zināmajiem McDonalds un Hesburger, jo ēdiens, ko pasniedz, ir citādāks kā ierastā ātrā ēdināšanas uzņēmumā. Tajā tiek pasniegtas sviestmaizes, kuru dažādība variē apmēram 15 veidos, un silti dzērieni. Sviestmaizes gatavo klientu priekšā, no klientiem izvēlētas maizes, ko cep turpat katrā restorānā. Tāpat var izvēlēties klāt arī piedevas, bet frī kartupeļi nav to skaitā.

Pavisam nesen Latvijā ir atvērts pirmais KHC (Kentucky Fried Chicken). Atklāšana notika 2015.gada 28.augustā, Rīgā. Tas ir otrais lielākais ātro ēstuvju uzņēmums pasaulē, tieši aiz McDonalds. Lielāko daļu no uzņēmuma ienākumiem sniedz Amerikas un Ķīnas iedzīvotāji. Visi, kas reiz ir pabijuši Amerikā, ir nogaršojuši ceptās vistiņas no KHC. Tagad ikviens var nobaudīt šo īsto amerikāņu garšu arī Latvijā. Kā jau nosaukumā var saprast, uzņēmuma dzimtene ir Kentuki štats Amerikas Savienotajās Valstīs. Šobrīd šis uzņēmums apkalpo klientus jau 116 pasaules valstīs. Īsta kantrī tipa noskaņa ir jūtama katrā ēdnīcas dizainā. Uzņēmums pārsvarā specializējas vistiņu pagatavošanā, bet tāpat, kā ierastajās iestādēs, ir iespēja nopirkt frī kartupeļus, sodas dzērienus, salātus un sviestmaizes.

Ātrās ēdināšanas restorāna Pizza Hut iestāde ir tā paša KHC uzņēmuma īpašnieks. Tātad arī izcelšanās vieta ir tā pati, taču pasniegtā maltīte ir savādāka. Šajā iestādē specializējas uz picu, makaronu un vistu spārniņu receptēm. Pirmais šāds restorāns tika atvērts 2016.gadā Rīgā, taču plāno paplašināties.

Austrumniecisku maltīti var baudīt Kebabs Fix ēdnīcās. Visvairāk tas specializējas kebaba maltītē, piedāvājot dažāda veida gaļas un salātu apvienojumu, ietītu speciālā maizē. Taču arī piedāvājumā ir dienvidnieciskas zupas un vistiņas amerikāņu gaumē, kā arī klāt dzeramās sodas. Kebaba ēstuves maltīte ir ļoti sātīga, kā jau visi ātrās ēdināšanas produkti. Tāpat kā parastā maltītē, ir iespēja izvēlēties arī saldos ēdienus, kas visbiežāk ir virtulis, saldējuma kokteilis un deserts. Ātrās ēdināšanas restorāni paliek arvien daudzpusīgāki un iekļauj savā ēdienkartē arvien vairāk produktus visām gaumēm.